Ar Volanda un viņa darbības palīdzību M. Bulgakovs centies atklāt savu nepatiku pret pastāvošo varu un sabiedrības attieksmi pret to, kā arī rosināt rīkoties pareizi un klausīt sevi nevis akli kalpot pastāvošajai varai un valdībai, kas uzspieda domu, ka nepieciešams veidot utopisku valsti, kurā viss un visi būs vienlīdzīgi un nebūs iespējama gara brīvība.
Ir iespējams secināt, ka 20.gs. 30. gados dzīve Maskavā pavisam noteikti nebija ‘zaļa’, jo konstantā apspiešanas sajūta no valdības un varas kalpiem, kā arī bailes no izsūtījuma noveda sabiedrību līdz domām, uzskatiem, ka varai nevar pretoties. M. Bulgakovs liek aizdomāties par to, ka cilvēki nespēja apzināties, ka mūžā pār neskaitāmajiem varas ierobežojumiem triumfē taisnīgums, jo vara ir laicīga, taču taisnīgums dod cilvēkiem garīgu mieru un atvieglojumu, un par to ir jācīnās, pretojoties varas nospraustajām robežām.
…
