Kvalitatīvās pētījuma metodes.
Pētīšanas metodes, ar kurām datus iegūst nevis ar skaitļiem, bet gan ar vārdiem, sauc par kvalitatīvajām metodēm. Kvalitatīvajās pētniecībā cilvēku kultūru un rīcību cenšas aprakstīt un analizēt, raugoties no viņu pašu viedokļa. Kvalitatīvās pētniecības mērķi ir:
• mēģināt aptvert pētāmo parādību iekšējo būtību un struktūru, analizējot cilvēku teikto un viņu darbību;
• izskaidrot identificēto parādību jēgu, rūpīgi tās aprakstīt un sistematizēt;
• skaidrojošā veidā attēlot izdalītā strīdīga jautājuma vai problēmas būtību, nozīmi .
Kvalitatīvās pieejas būtība un sūtība ir tādas informācijas iegūšanā un apstrādē, kuru faktiski nav iespējams iegūt izmantojot statistiskās un matemātiskās metodes un instrumentus. Mēs jau augstāk esam apskatījuši šīs pieejas pārstāvju argumentus un aksiomas, kas paskaidro šāda tipa informācijas nozīmi, te der tikai atkārtot, ka kvalitatīvo pētījumu uzdevums visbiežāk ir izteikti subjektīvu faktoru “darbības” noskaidrošana, piemēram, tādu kā rīcības subjekta motivācija vai apmierinātība ar paveikto. Ievērojot to, ka sociālās rīcības subjekts (cilvēks) nav un nevar būt pilnīgi izzināts, ka cilvēks bieži vien pat deskriptīvi nevar skaidri artikulēt jeb formulēt daudzas savas darbības, nerunājot jau nemaz par pārdzīvojuma vai rīcības saturiskās daļas atklāšanu, tiek uzskatīts, ka kvalitatīvās metodes ir efektīvākais veids kā tuvoties šim mērķim, un intervija ir viena no labākajām metodēm. Izejot no augstāk minētajiem apsvērumiem, kvalitatīvajā pētījumā izmanto brīvās intervijas, kas tiek raksturotas kā “vairākas stundas ilgstoša saruna bez striktas un iepriekšējas jautājumu detalizācijas, bet ar kopīgu programmu (“intervijas ceļa rādītāju”).”
…
