Secinājumi
Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt un aizsargāt retas sugas un biotopus, kā arī sērūdeņražu veidošanās rajonu.
Ķemeru nacionālā parka simbols ir baltmugurdzenis.
Ķemeru nacionālais parks ir salīdzinoši zema un līdzena teritorija jūras piekrastē. Tāpēc liela daļa parka ekosistēmu ir mitrāji.
Nacionālā parka meži un purvi glabā nozīmīgas I un II pasaules kara kauju un piemiņas vietas.
Meži aizņem 57%, purvi 24%, pļavas 6% no nacionālā parka teritorijas.
Visa Ķemeru nacionālā parka teritorija ir atzīta par starptautiski putniem nozīmīgu vietu.
Ķemeru nacionālā parka piekrastei galvenokārt ir raksturīgas baltas smilšu pludmales ar trauslu kāpu augāju un sausi priežu meži.
Trīs lielākie ezeri Ķemeru nacionālajā parkā ir Kaņieris, Slokas ezers un Valguma ezers.
Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem.
Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā noteiktas funkcionālās zonas.
…
