1929.gada rudens, ASV – ekonomiskās krīzes sākums.
Sabrūkot ASV bankām, valstī iesākās globāla krīze, no kuras ilgu laiku valsts ‘’ netika ārā ‘’, taču par šīs problēmas cēloni nevar uzskatīt banku sabrukumu, jo tās ir tikai sekas krīzei. Cēlonis biržas sabrukumam bija neeksistējošu firmu akciju tirgošana un amerikāņu aktīvā darbība biržas darījumos. Sekas – akciju īpašnieki masveidā pulcējās pie bankām, cenšoties iespējami ātrāk atbrīvoties no savām akcijām.
Melnā ceturtdiena, 24.oktobris – 12.8 milj. pārdotu akciju. Melnā otrdiena,29.oktobris – 16.4 milj. pārdotu akciju. Akciju vērtība samazinās aptuveni par 50%.
Tiek slēgtas bankas, sašaurinās investīcijas, samazinās kredītu apjomi.
Krīze skar arī rūpniecību, tirdzniecību, lauksaimniecību un finanses.
Saimnieciskās grūtības – ASV, lielākais kreditors, nelabvēlīgi ietekmē situāciju citās valstīs, sekmē krīzi visā pasaulē, izņemot PSRS, kura no ASV ir norobežojusies. ASV samazina pieprasījumu pēc izejvielām, preču importu, anulē kredītus un investīcijas.
Krīzes skartās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija. Samazinās rūpnieciskā ražošana un iedzīvotāju ienākumi, palielinās bezdarbnieku skaits.
Krīzes ekonomiskās un sociālās izpausmes – Kulminācija 1932. gadā.(Francijā 1930.g.)
Svarīga krīzes ekonomiskā izpausme bija industriāli attīstīto valstu rūpnieciskās ražošanas sašaurināšanās līdz pat 20.gs. sākuma līmenim. …
