Latvijas reālā un nominālā IKP tendence bija veiksmīga periodā (1995-2007.g.). Stabilas ekonomikas apstākļos IKP parasti kopumā aug, bet recesijas fāze, kura ir redama no 2007. gada līdz pat 2009. gadam ir skaidrojama ar vispasaules ekonomisko ‘’krīzi’’, kura ietekmēja daudzas valstis. Bet salīdzinot ar daudzām valstīm, Latvijā ir ļoti stipra lejupslīde reālajam IKP, gan arī nominālajam IKP. Šo faktu var arī izskaidrot ar „gāzi grīdā” politiku, kas pēc būtības nozīmē valdības lielie tēriņi dažādos projektos, neveidojot rezerves gaidāmajai ekonomikas recesijai, jo kā jau zinām, ekonomika ir ciklveida. Banku lielā, nepārdomātā kreditēšana arī veicināja iedzīvotāju kredītņemšanu un galu galā apmaksāt lielo apmēru kredītus ir grūti, un tiek veidoti banku „burbuļi”, piemēram Parex bankrots, kurā valdībai nācās investēt liela apjomu naudu, lai banka nebankrotētu, bet gan tika parstruktarizēta kā Citadele.…
