1. Pirmās vēstures liecības par māšu kultu Baltijā
Hronoloģiski senākā liecība par māšu kultu Baltijā ir romiešu vēsturnieka Pūblija Kornēlija Tacita darbā „Germania” – ziņa, ka aistu cilts pielūdzot matrem devu.
Bet ziņas apkopo un meklē: folkloras tekstos (tautasdziesmas, teikas, pasakas, ticējumi, buramvārdi, tautas medicīnas, tautas mākslas materiāli), vēstures materiālos (hronikas, baznīcu protokoli, vizitāciju u.c.), salīdzinošā materiālu folklora.
2. Mātes Baltijas un citu somugru tautu filklorā.
Oskats Loritss pētījums „Lībiešu tautas ticība” min mātes kā plaši minētus lībiešu folklorai raksturīgus tēlus: Jūras māte, Ūdens māte, Sniega māte, Miglas māte, Smilšu māte, Uguns māte, Vēja māte, Veļu māte, Vētras māte, Zemes māte, kā arī ceļa, ganu, krūmu, lopu, linu, meža, miega, nakts, ogu, pieguļas, pirts, purva, rijas u.c.…
