Galvenos mērķus izvēlas, pamatojoties uz organizācijas būtību, līdz ar to mērķiem nevar būt gadījuma raksturs vai tikai teorētisks pamatojums. Mērķi tiek noteikti analīzes un sintēzes procesā. Atsevišķām struktūrām, arī darbiniekiem, var pastāvēt savi mērķi, kuri, lai organizācija sekmīgi funkcionētu un attīstos, jācenšas saskaņot ar kopīgo mērķi.1
Katrai organizācijai ir specifiski mērķi un uzdevumi, bet visas ir salīdzināmas pēc viena kritērija – tirgus vērtības. Savukārt tirgus vērtība ir atkarīga no organizācijas spējām apmierināt patērētāju vajadzības pēc preču un pakalpojumu kvantitātes un kvalitātes.
Lai īstenotu izvirzītos mērķus, jebkurai organizācijai ir jāpārveido resursi. Organizācijas izmanto šādus resursus:
cilvēku resursi (strādnieki);
finanšu resursi (īstermiņa un ilgtermiņa kapitāls);
materiālu resursi (pamatlīdzekļi, izejvielas, gatavā produkcija);
informācijas resursi (lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati).
Protams, resursu pārveidošanas procesu visvienkāršāk saskatīt ražošanas uzņēmumos, taču arī nekomerciālās organizācijas izmanto visu veidu resursus.…
