Lielākajā daļā pasaules valstu ir mazākumtautības jeb nacionālās minoritātes. Starptautiskās cilvēktiesības aizstāv arī šo minoritāšu tiesības, reizēm pat radot tām atsevišķas tiesības, lai saglabātu, piemēram, to kultūru, valodu utt. Taču, kad nacionālo minoritāšu tiesību sfēra skar tādas pilsoniskās tiesības, piemēram, tiesības uz politisko līdzdalību, pastāv dažādi viedokļi. Piemēram, šeit, Latvijā mazākumtautībām tiesības uz politisko līdzdalību pagaidām, jāatzīst, ir diezgan mazas. Taču ne visur pasaulē tas tā ir. Patiesībā gan varētu teikt, ka katrā valstī tas ir atšķirīgi. Lai spētu novērtēt, kā ar nacionālo minoritāšu politiskajām tiesībām varētu tikt galā, jānovērtē arī citu valstu pieredze. Piemēram, Somijas valsts rīcība mazākumtautību tiesību jautājumos un nacionālo minoritāšu stāvoklis Somijā kopumā. Somijā dzīvo vairākas nacionālās minoritātes.
Tie ir somiski runājošie zviedri, sāmi, krievi, ebreji, tatāri un čigāni. Somijā pastāv arī autonomais Ālandu režīms.…
