Vitamīni. Ķiploku uzturvērtību nosaka gan augstais sausnas saturs – vairāk nekā 30%, gan vitamīni. Ķiploku ķīmiskais sastāvs lielā mērā atkarīgs no šķirnes un audzēšanas apstākļiem. Vitamīnu satura dēļ dažās zemēs uzturā izmanto arī jaunās ķiploku lapas, jo tās satur pat 140–200 mg% C vitamīna, kamēr ķiploku sīpolos tā ir tikai 15–30 mg%.
Fitoncīdi. Ķiplokos ir arī fitoncīdi un ēteriskās eļļas, kas piedod ēdieniem savdabīgu garšu un aromātu, kā arī tiem piemīt baktericīdas īpašības. Jau sirmā senatnē ķiplokus izmantoja vampīru un ļauno garu atbaidīšanai, tos ievietoja zīdaiņu šūpulīšos, ierīvēja namu sliekšņus utt. Kad Luijs Pastērs atklāja, ka ķiploks iznīcina mikrobus, māmiņas turpināja bērnu gultiņās likt ķiploka daiviņas, bet nu jau labi zinot, ka tie palīdz atvairīt slimības.
Fitoncīdi iznīcina vai ierobežo tādu slimību kā tuberkuloze, tīfs, paratīfs, dizentērija, holēra izraisītājas baktērijas pat nelielā koncentrācijā.
Vērtība. Pēc enerģētiskās vērtības ķiploki ir pielīdzināmi graudaugiem, jo satur vairāk kaloriju nekā citi dārzeņi. Uzturzinātnieki iesaka gadā katram apēst vismaz 1 kg ķiploku.…
