Noziedzībai, likumpārkāpumiem un deviantai uzvedībai ir raksturīgas
dezorganozācijas , destabilizācijas un vardarbības funkcijas. Noziedzība un likumpārkāpumi grauj jebkuras sabiedriskās iekārtas
stabilitāti, nodara ļaunumu atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem,
sociālām grupām un civilizācijai kopumā. Jau kopš tā laika,kad cilvēce
sāka apzināties deviācijas novirzes no vispārpieņemtā un
pārkāpumus, tā sāka izstrādāt mehānismu un formas, kā aizsargāties no noziegumiem, kā tos novērst un par tiem brīdināt.
Valstī jābūt sazarotai valstisko iestāžu sistēmai, kuras uzdevums ir to kompetences ietvaros atjaunot pārkāpto likumību, noskaidrot vainīgos un saukt pie atbildības. Likumības atjaunošana ietver arī to apstākļu noskaidrošanu, kuri veicinājuši noziegumu izdarīšanu. Tādā veidā profilakse veido neatņemamu tiesībsargāšanas funkcijas daļu.
Noziedzības novēršanas pasākumiem jābūt radikāliem – tiem jāaptver noziegumu cēloņus un veicinošo apstākļu pilnīga un pareiza atklāšana, izstrādātajiem pasākumiem jābūt atbilstošiem tieši konstatēto apstākļu novēršanai. Pasākumiem jābūt ekonomiski mērķtiecīgiem, reālie un izpildāmiem, bet to izpildītājiem – godīgiem, apzinīgiem un uzticamiem. Un tikai tad mūsu sabiedrībā būs ievērots likums un kārtība, sabiedrība, to īpašums tiks lielākā mērā pasargāta no noziedznieku uzbrukumiem un noziedzīgajām darbībām, bet valsts policijai tiks iedzīvotāju cieņa , uzticēšanās un sadarbība.…
