-
Valstu pārvaldes Eiropā 20. un 21.gadsimtā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Valsts pārvaldes formas Eiropā | 4 |
1.1. | Republikas | 5 |
1.1.1. | Francijas Republika | 6 |
1.1.2. | Somijas Republika | 8 |
1.2. | Monarhijas | 10 |
1.2.1. | Spānija karaliste | 11 |
1.2.2. | Beļģijas karaliste | 12 |
1.2.3. | Lielbritānija | 13 |
2. | Ekonomikas virzība | 14 |
2.1. | Monarhiju un republiku pārvaldes modeļa ietekme uz IKP | 16 |
2.2. | Nodokļu politika-monarhijās un republikās | 17 |
2.3. | Bezdarba rādītāji-monarhijās un republikās | 18 |
2.4. | Inflācija-monarhijās un republikās | 19 |
3. | Desmit valstu salīdzinājums | 20 |
Secinājumi | 24 | |
Izmantotā literatūra | 25 |
Secinājumi
1. Eiropā ir 33 republikas un 12 monarhijas, toties katrai ir sava pārvaldes specifika, kas rada to unikalitāti.
2. Monarhijās, monarha vara ir ierobežota, toties ir paredzēti punkti konstitūcijā, kas ārkārtas situācijās visu vai daļēju varu uztic karalim, nevis parlamentam.
3. Monarhijās tiek īpaši piesardzīgi uzraudzītas ekonomiskās norises, kas veido ilglaicīgu stabilitātes garantu. Spēja veikt ātrus un konstruktīvus grozījumus konstitūcijā. Koalīcijas izveidošana prasa ilgu laika posmu.
4. Republiku uzbūve ir dažāda, bet pārsvarā tās ir pielāgotas vēsturisko notikumu iespaidā.
5. Republikās nav vispārīgu, visaptverošu cenzūru. Bieži vien strauja ekonomiskā izaugsme un smagi kritieni, kas seko pēc izaugsmes. Valsts pārvaldē strādājošajām amatpersonām ir salīdzinoši maza atbildība par veikto darbu.
6. Raugoties no ekonomiskajiem aspektiem, monarhijas pārsvarā ir daudz stabilākas valstis, ne ar tik strauju izaugsmi, bet koncentrētas uz ilgstošu valsts ekonomisko un pilsoņu labklājības stabilitāti.
7. Veicot aptauju, secinu, ka Latvijas Republikas jaunā pilsoņu paaudze ir pārsvarā vienaldzīga pret politiskajām un ekonomiskajām norisēm, kas risinās Eiropā un Latvijā.
…
1. nodaļa: Valsts pārvaldes formas Eiropā Eiropa ir vieno no vismazākajām Pasaules daļām, bet tajā pašā laikā viss kultūras un zināšanu mantojums nekur citur netiek tik augstu vērtēts kā Eiropā. Jau pirms Kristus Eiropā zemēs ir meklēti dažādi risinājumi kā pārvaldīt savas teritorijas, ir atrasti risinājumi, kas attiecīgajā laikā ir bijuši ģeniāli, bet citi ne tik ģeniāli. Šādā veidā- ģenerējot ar idejām un veicot nemitīgas pārmaiņas valsts pārvaldē- Eiropa regulāri uzkrāj jaunas zināšanas un pieredzi un var secināt tikai to, ka Eiropā ir atdzītas tikai divas valsts pārvaldes: valsts, kuru vada monarhs vai valsts, kuru vada parlaments. Monarhijas un Republikas atšķirības ir viegli saskatāmas, toties Eiropā ir pieņemts sapludināt šīs abas vielas, izveidojot Monarhiju, kurā Monarha tiesības tiek apspiestas, lai nebūtu tirānijas, tāpēc var teikt, ka mūsdienu monarhiju pilnīgi un noteikti nevar saukt par tādām karalistēm jeb monarhijām, kādas tās bija 3.gs iepriekš.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.