Aristotelis valsti uzskata par augstāko veidolu. Sabiedrības būtiska sastāvdaļa jeb šūna ir ģimene. Aristotelis uzskata, ka valstij ir pienākums audzināt savos pilsoņos labestību un tikumību. Likumdevēju izdotie likumi aptver visas jomas ir vērsti lai nodrošinātu labumu visiem. Likumdevējs pastāvīgi radinot pilsoņus pie krietnības padara tos krietnus.. Un taisnīguma izjūta cilvēkam jāaudzina no jaunības, no tā atkarīga visa viņa dzīvē. Aristotelis uzsver ka likuma priekšā visi cilvēku ir jāuzlūko vienādi un līdzvērtīgi, tādēļ nav nekādas atšķirības vai godprātīgs cilvēks ir atņēmis kaut ko zemniekam vai nekrietns cilvēks – godprātīgam. Aristotelis uzskata, ka taisnība pastāv tur kur ir likums, kas arī nosaka savstarpējas attiecības. Taču likuma pastāvēšana nenozīmē, ka nav iespējams arī netaisnība un tiesai ir jābūt tai, kas izšķir taisnību no netaisnības. Aristotelis izvirza mērķi izveidot tādu valsts iekārtu, kas cilvēkam ir vislabākā, kas spētu organizēt dzīvi atbilstoši vairākuma vēlmēm. Taču Aristotelis atzīst, ka grūti ir novilkt robežu, kur vairākumam ir jārespektē mazākuma intereses un otrādi – ja mazākums atrodas pie varas ciktāl tas spēj novilkt taisnības robežu.…
