Baltijas jūras reģiona valstīs īpaša nozīme ir jūras transportam un tuvsatiksmes kuģošanai. Baltijas jūras reģions ir svarīgs tranzīta ceļš no Eiropas uz Krieviju un atpakaļ. Ostas, tai skaitā arī Latvijas, ir nozīmīgi loģistikas centri. Jau izsenis viena no Latvijas bagātībām un daudzu iekarotāju mērķiem ir bijis jūras ceļš. Labu laiku Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Eiropas Savienība savos attīstības plānos par galveno reģiona ilgtspējas principu uzskata ne tikai ekonomisko attīstību, bet arī vides aizsardzību, neskatoties uz to, tā vēl joprojām ir ekonomisko apsvērumu ēnā. Piesārņojuma sekas Baltijas jūrā jau ir bīstamas visai jūras ekosistēmai. Kaut gan, apmēram, 70% no jūras piesārņojuma nāk no sauszemes, un to rada sadzīves, lauksaimniecības un rūpniecības atkritumi, 12% piesārņojuma rada jūras transports. Tas ir daudz, un ir jautājums – kā šo rādītāju procentuāli samazināt?
Baltijas jūra ir unikāla ar savu zemo sāļumu, dalījumu daudzos baseinos un dažādo dziļumu tajos. Baltijas jūra ir daudz pētīta, un ir iespējams, ka tās piesārņojums sācies jau viduslaikos, bet stāvoklis sevišķi strauji sāka pasliktināties 20. gs. sākumā. Pašlaik Baltijas jūrā katru dienu tiek veikts intensīvs, ar visām jūras reģiona valstīm saskaņots, monitorings, ko veic Helsinku Komisija regulāri novērtējot situāciju. …
