Mūsdienās pasaule ir ļoti izmainījusies un arī bērni ir savādāki. Viņi vairs nereaģē uz iebaidīšanas metodēm. Sodi un draudi vienīgi izraisa protestus un mazina vecāku ietekmi. Lai zinātu pareizu saskarsmi ar bērniem, man uz šo grāmatu ieteica kaimiņiene, kura jau sen strādā pedagoģijas nozarē. Sacīja, ka man kā topošajai skolotājai, esot noteikti tā jāizlasa, gan arī noderēs turpmākajā dzīvē, kad kļūs par vecāku. Arī grāmatas autors uzskata, ka „Cilvēkam, kas nolēmis dibināt ģimeni, nav vērtīgākas mācību vielas kā grāmata par bērnu audzināšanu.”
Vecākiem trūkst zināšanas. Viņi cītīgi strādā, lai būtu pienācīgi finansiālie līdzekļi, cenšas savām atvasēm sniegt visu pēc iespējas vairāk. Ne visi vecāki lasa grāmatas par bērna audzināšanu un iegādājas periodisko literatūru, kur apskatītas bērnu audzināšanas problēmas. Kā arī lielākā daļa vecāku audzina bērnus kā paši audzināti, jo viņiem liekas, ka tā jau ir vispareizāk. Džons Grejs raksta „Vecāki kļūdās audzināšanas darbā ne jau tāpēc, ka nemīl savus bērnus, bet gan tāpēc, ka tobrīd vienkārši nezina citu rīcības veidu.”
…
