Par trimdas rakstniekiem parasti tiek stāstīts tik fanātiski, ka galvenais iespaids, kāds radies man un, es domāju, lielai daļai skolēnu, ir, ka trimdas autori ir tādi jokaini un pat pusjukuši cilvēki, kuri neprot neko citu kā skandēt vienu vārdu „Latvija”, līdz tas galīgi apdeldēts. Un ir stipri jāpiepūlas, lai apjaustu, ka tie ir dziļi un inteliģenti cilvēki, kuri mīl savu valsti.
Protams, jebkura darba analīzē lielākā daļa ir mūsu personīgās domas, taču, lai gūtu vispārēju priekšstatu par autoru, nepietiek, ka izanalizējam kādu autora darbu, dzejoli vai pat dzejoļu krājumu, jo dažādi darbi dažādos laika posmos ir atšķirīgi. Tāpēc šis darbs sniedz ļoti minimālu ieskatu rakstnieka dzīvē.
Es izvēlējos rakstīt par Andreju Eglīti, jo šis autors savā mīlestībā pret dzimto zemi nevienu brīdi neliekas kaut ko pārspīlējam. Viņš, samērā vienkāršs un mierīgs cilvēks, rūpes par savu tautu uztver ļoti pašsaprotami un dara to, ka ir viņa spēkos, bez vajadzības nerunājot tikai tukšus vārdus. Viņa dzejā var atrast daudzas jebkuram cilvēkam svarīgas un nepieciešamas tēmas, kuras aprakstītas skaistā, taču ļoti vienkāršā un saprotamā valodā.
Darba pirmajā daļā var izlasīt ieskatu A. Eglīša biogrāfijā, kā arī atrast viņa izdoto darbu krājumu. Otrajā daļā var izlasīt nelielu dzejas apskatu. …
