Dāvinājums ir savdabīgs atsavinājuma līgums, kas Civillikumā nodalīts atsevišķi no citiem līgumiem, kuros manta tiek nodota citas personas īpašumā. Tas izskaidrojams ar vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, ar to, ka dāvinājums var izpausties ne tikai lietu vai lietu tiesību atsavināšanā, bet arī citādā labvēlībā pret apdāvināmo. Otrkārt, dāvinājums ir vienīgais bezatlīdzības atsavinājuma līgums. Treškārt, dāvinājums ir saistīts ar īpašu labvēlību pret apdāvināmo, devību, un tāpēc tam nav īpašību, kādas raksturīgas preču- naudas attiecībām, tā lietojums uzņēmējdarbībā nav izplatīts un tur vispār uzākstāms par nevēlamu, jo var novest pie mantas nepamatotas izsaimniekošanas, nodokļu nemaksāšanas utt. Lai ierobežotu dāvinājumus, ziedojumus un sponsorējumus no valsts un pašvaldības mantas, likumā „Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” un MK noteikumos par šī likuma piemērošanas kārtību ir noteiktas īpašas prasības, kas jāievēro šāda veida dāvinājumos.
