Dzirdot vārdu „atriebe” un „piedošana, liekas, ka tās ir divas dažādas lietas. Bet, ja tā labi padomā, tad šie vārdi viens bez otra nevar iztikt. Kur ir atriebe, tur seko piedošana. Ja mēs atriebsimies, tik un tā nāksies piedot. Varbūt labāk uzreiz ķerties pie piedošanas, nevis atriebes? Manuprāt, nav tādu cilvēku, kuri nekad nav solījuši atriebties. Bet ir daudz tādu cilvēku, kuri vēlas, bet nespēj atriebties. Un tāpat ir ar piedošanu, mēs solam nepiedot, bet vai mēs to spējam? Manuprāt, ali kāds naids būtu cilvēku starpā, agri vai vēlu tik un tā vajadzēs piedot. Varbūt pašam neapzinoties, tu būsi piedevis.
Šīs problēmas ir attēlotas Raiņa lugā „Jāzeps un viņa brāļi. ”Visbiežāk ar šīm problēmām sastopas, manuprāt, lielas ģimenes. Tādā gadījumā jāapzinās, ka ir vēl tādi paši tev līdzīgi. Sākas konkurence, līdera izstumšana no kopējās vides. Lugā pret Jāzepu sacēlās gandrīz visi, izņemot Benjamiņu un Dinu. Manuprāt, brāļi darīja nelabi, nogalinot Dinu, tikai tāpēc, ka viņa bija Jāzepa pusē. Iedomājoties sevi kā kādu no Jāzepa brāļiem, man skudriņas skrien pār kauliem, jo es nekad nevarētu iemainīt cilvēku tirgotājiem pret precēm.…
