Vecāku un bērnu savstarpējās attiecības saistās ne tikai ar savstarpējiem pienākumiem un tiesībām, ko var izmantot bērns attiecībā uz vecākiem un vecāki attiecībā pret bērniem. Civillikuma trešā apakšnodaļa „Aizgādība” regulē bērnu u vecāku savstarpējās attiecības. Kā jau J.Vēbers min, bērnu un vecāku savstarpējās attiecības sākas līdz ar bērna paternitātes noteikšanu. Sākot ar 146.pantu tiek noteikts bērnu paternitātes noteikšanas nosacījumi. Kā jau Civillikuma 146.pants nosaka, tad par bērna māti tiek uzskatīta sieviete, kas dzemdējusi bērnu. Turpretī, vissarežģītākās lietas tiek noteiktas saistībā ar bērna tēva noteikšanu. Tad, ja bērns ir dzimis laulībā nav nekādas grūtības ar bērna paternitātes noteikšanu, jo par bērna tēvu automātiski kļūst sievietes, kura dzemdējusi bērnu, vīrs. Šis nosacījums darbojas arī gadījumā, ja laulība ir šķirt 306.dienas pirms bērna dzimšanas, laulība izbeigusies ar vīra nāvi. Gadījumos, kad bērns nav dzimis laulībā ir citi veidi, kā nosaka paternitāti:
Bērna tēvs brīvprātīgi piesakās uz paternitātes atzīšanu
vai paternitāte tiek noteikta tiesas ceļā.
Līdz ar to, kad zināmi bērna vecāki, tiek noteiktas sekojošas personiskās attiecības starp bērniem un vecākiem.…
