Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.10.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 1.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 2.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 3.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 4.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 5.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 6.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 7.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 8.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 9.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 10.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 11.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 12.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 13.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 14.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 15.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 16.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 17.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 18.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 19.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 20.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 21.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 22.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 23.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 24.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 25.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 26.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 27.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 28.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 29.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 30.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 31.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 32.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 33.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 34.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 35.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 36.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 37.
  • Referāts 'Valsts būtība un pazīmes', 38.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Valsts būtība un pazīmes    2
2.  Latvijas valsts likumdošanas vara    15
3.  Ministru Kabineta sastāvs, tā veidošanas un darbības kārtība    29
Darba fragmentsAizvērt

Vara. Varas institūcijas.
Suverenitātes jēdziens. Suverenitātes principa subjekti.
Suverenitāte ir varas īpašība būt augstākai. Suverenitāte ir augstākā vara, bez kuras augstākas vairs nav.
Augstākās varas nesēji:
tauta;
valsts;
nācija;
valsts institūcijas.
Vēsturiski termins rodas16.gs. - Ž.Bodēns suverenitāti saprata kā politisku jēdzienu. To demonstrēja un vēlāk tas kļuva par konstitucionālu principu. Suverenitātes subjekti, nesēji - augstākās varas īpašnieki ir valsts, tauta, nācija.
Valsts suverenitātes princips.
Valsts suverenitāte - augstākā vara tādā procesā, kad viņu pielieto, kad augstākā vara tiek darbināta. Valsts suverenitāte izpaužas trīs aspektos:
1.Teritoriālā virskundzība (valsts teritorija nav tikai ģeogrāfisks jēdziens un valsts materiālā bāze, bet teritorija ir arī atskaites punkts, kur redz augstākās varas sēdekli);
2.Neatkarība iekšpolitisko jautājumu risināšanā (izpaužas - publiska tiesība savas konstitūcijas izstrādāšanā un pieņemšanā, likumu sistēmas izveidošanā, pārvaldes sistēmas un iekšējās kārtības valstī noteikšanā, sociālās un ekonomiskās politikas, valsts simbolu un reglamentācijā pilsonības);
3.Patstāvība ārpolitisko jautājumu risināšanā (ārpolitikā līdztiesīgi darboties citu valstu vidū, patstāvīgi risināt drošības problēmas, slēgt līgumus u.c. dokumentus, patstāvīgi atbalstīt un ievērot citu valstu intereses, drošību). Svarīgākos ārpolitikas jautājumus pieņem dotās valsts galvaspilsētā. Ar valsts suverenitāti apzīmē publiskās varas piemērošanu.
Tautas suverenitātes princips.
Tautas suverenitāti - raksturo augstākās varas izcelšanos, augstākās varas avots - dotās teritorijas pilsoņu kopums – tauta. Tautas suverenitāte ir pamats, uz kura norisinās dinamiski procesi. Valsts ir tautas suverenitātes īstenotāja, izpildītāja.
Etniska nācija - tautas titulgrupa (nacionālā kopība), kura ņem aktīvu dalību augstākās varas veidošanā. Nācijas titulgrupa nosaka valsts robežas. Vistaisnīgākās robežas, kad valsts robežas sakrīt ar etniski apdzīvotajām (titulgrupu) vietām. Titulgrupa nosaka valsts teritoriju kopumā. Latvija, kur latvieši utt. Nosakot valsts simboliku, valsts valodu, lielu lomu spēlē nacionālās suverenitātes princips un nacionālā pašnoteikšanās. Nacionālās suverenitātes subjekts - grupa, kura ir apzinājusies savas vajadzības un intereses - pašnoteikšanās princips. Pašnoteikšanās ideja ir nacionālās suverenitātes veidošanās pamatā. Juridiskie principi:
1.Nepieciešamība pēc pašorganizēšanās;
2.Pašnoteikšanās;
3.Pašpārvaldīšanās. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants