Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 1.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 2.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 3.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 4.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 5.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 6.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 7.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 8.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 9.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 10.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 11.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 12.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 13.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 14.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 15.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 16.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 17.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 18.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 19.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 20.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 21.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 22.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 23.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 24.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 25.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 26.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 27.
  • Referāts 'Statistika. Nodokļu īpatsvars valsts budžetā', 28.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
I.  Latvijas valsts budžets    3
1.1.  Fiskālā politika    3
1.2.  Valsts budžeta struktūra    3
1.3.  LR nodokļi un to funkcijas    4
1.4.  Tiešie un netiešie nodokļi, to raksturojums    9
II.  Nodokļu īpatsvars valsts budžetā un to statistiskā analīze 2000-2007.gados    15
2.1.  Absolūtais pieaugums    17
2.2.  Augšanas temps    19
2.3.  Pieauguma temps    21
2.4.  Pieauguma viena procenta absolūtā nozīme    23
2.5.  Vidējais absolūtais pieaugums    24
2.6.  Vidējais augšanas temps    25
2.7.  Vidējais pieauguma temps    25
  Secinājumi    26.lpp
  Izmantotā literatūra    27
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. No visiem budžeta ieņēmumiem apmēram 80% veido nodokļu ieņēmumi.
2. Nodokļiem ir 2 funkcijas: fiskālā un ekonomiskā. Ar fiskālās funkcijas palīdzību tiek veidoti naudas līdzekļu fondi un rādīti priekšnosacījumi valsts funkcionēšanai. Ekonomiskā jeb regulējošā funkcija – sabalansē nodokļu maksātāju un valsts intereses, aktivizē vai bremzē nodokļu maksātāju darbību, kā arī regulē attiecības starp dažādām maksātāju grupām.
3. Tiešie nodokļi – vēsturiski vecākie. Maksātājs konkrēti zina par ko viņš maksā un cik daudz viņš maksā. Netiešie nodokļi – jaunāki nodokļi, jo daudzi no tiem ir saistīti ar darījumu un vērtību uzskaiti, iegrāmatošanu, atspoguļošanu dokumentos un norēķinos.
4. Nodokļu īpatsvaram valsts budžetā 2000-2007.gados ir tendence paaugstināties.
5. Absolūta ķēdes pieaugums - (pētāma parādība ir augoša, tā nozīme, ka nodokļu ieņēmumu vērtībai ir tendence augt ar katru nākamo periodu). Absolūtais bāzes pieaugums salīdzinot ar sākuma periodu vienmērīgi aug ar katru nākamo periodu. Visi radītāji ir pozitīvi un atspoguļo pētāmas parādības augošo secību (nodokļu ieņēmumu vērtība aug ar katru nākamo periodu).
6. Ķēdes augšanas temps mainās ļoti maz, tā ir gandrīz vienmērīga līkne. Augšanas tempa radītāji ir lielāki nekā 1. Bāzes augšanas temps arī mainās ļoti maz (vienmērīga augoša līkne), izņemot 2006 un 2007 gadus, kad temps bija straujāk.
7. Ķēdes pieauguma tempa radītāji ir pozitīvi skaitļi, bet pieaugums notiek nevienmērīgi no sākuma samazinoties, pēc tam paaugstinoties. Bāzes pieauguma tempa radītāji arī ir pozitīvi skaitļi, bet bāzes pieaugums atšķirībā no ķēdes pieauguma notiek vienmērīgi, augošā secībā.
8. Viena procenta absolūta nozīme paaugstinās vienmērīgi ar katru nākamo periodu.
9. Vidējais absolūtais pieaugums ir 427,29. (pētāma parādība vidēji mainās par 427,29 ar katru nākamo periodu).
10. Pētāmas parādības vidējais augšanas temps (relatīvo izmaiņu radītājs) ir 1,018, tas nozīme, ka pētāmas parādības katrs nākošais rindas līmenis 1,018 reizēs lielāks par iepriekšējo.
11. Pētāmas parādības vidējais pieauguma temps ir 0,018, tas nozīme, ka pētāmā parādība ir vidēji palielinājusies 0,018 reizēs.

Autora komentārsAtvērt
Atlants