16. gs. reformācijas rezultātā Livonijas garīgi laicīgo valdnieku ietekme strauji mazinājās. Īpaši sāpīgi luterānisma mācības izplatība skāra bīskapu valstis, kurās šajā laikā bija izveidojusies spēcīga muižniecība. Bīskapiju straujāku novājināšanos izmantoja ordenis un 1526. g. atjaunoja varu pār arhibīskapiju.
Arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms 16. gs. 50. gados gan centās atbrīvoties no ordeņa virskundzības, bet tas noveda pie t. s. koadjutoru 1 kara. Vilhelms par savu koadjutoru 1554. g. bija aicinājis Raceburgas bīskapu, Meklenburgas hercoga brāli un Polijas karaļa radinieku Kristoforu. Līdz ar to arhibīskapija politiski tuvinājās Polijai un Lietuvai. Šāds notikumu pavērsiens uztrauca ordeni un pārējos Livonijas bīskapus, jo Livonijas baznīcas valstiņām sāka draudēt Vācu ordeņa liktenis Prūsijā nonākšana Lietuvas-Polijas virskundzībā un zemju sekularizācija.…
