Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 1.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 2.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 3.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 4.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 5.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 6.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 7.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 8.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 9.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 10.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 11.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 12.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 13.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 14.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 15.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 16.
  • Referāts 'Grāmatas "Staļins un viņa rokaspuiši" analīze', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    2
2.  Ziņas par autoru    3
3.  Īss biogrāfijas izklāsts    4
4.  Personības nozīme vēsturē    7
5.  Biogrāfijas pētījuma objektivitāte    15
6.  Grāmatas nozīme pētniecībā    16
7.  Secinājumi    17
8.  Izmantotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Biogrāfijas pētījuma objektivitāte
Donalda Reifīlda grāmata „Staļins un viņa rokaspuiši” ir liela apjoma (500 lpp.) iespaidīgs darbs un ,kā apgalvo izdevēji, pārspēj visus par šo tēmu sarakstītos. Salīdzinot ar citiem par Staļinu sarakstītiem darbiem, biogrāfija un fakti tajos sakrīt. Grāmata satur milzum daudz faktu, skaitļu, uzvārdu utt. Informācija ir ļoti plaša, taču ne vienmēr uztverama. Galvenokārt, pateicoties īpatnējai uzbūvei.
Apšaubīt autora grāmatā izklāstītā objektivitāti nav pamata. Vienīgi atsevišķās vietās varētu iebilst pret faktu un atsevišķu vēsturisko personu novērtējumu. Piemēram, nosodot poļu virsnieku vai zviedru diplomāta Vallenberga noslepkavošanu autors izrāda lielu un patiesu sašutumu, bet, runājot par 750 tūkst. virsnieku, ierēdņu, valsts darbinieku pazudināšanu viņš iztiek bez spilgtām emocijām, jo tie ,lūk, esot padomju pilsoņi. Tādējādi D. Reifīlds nonāk pretrunā pats ar sevi, jo katrs cilvēks ir vērtība neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvojis.
Negribētu piekrist autoram atsevišķu cilvēku darbības atsevišķu noziegumu izdarīšanas motivācijai. Ne visis, kuri strādāja kopā ar Ļeņinu un Staļinu bija fiziski un garīgi kropli. Daudzi no viņiem bija labi audzināti, baudījuši labu izglītību, taču par slepkavām kļuva pakļaujoties Ļeņina iedibinātajam boļševisma virzienam, tā ideoloģijai un sistēmai, kāda bija izveidota padomju Krievijā un vēlāk Padomju Savienībā.
Autors raksta, ka Staļins, mācoties garīgajā seminārā, bija apguvis spēju saprast cilvēkus, noteikt to vājības un izmantot tās savā labā. D. Reifīlds maz pieskaras tādai tēmai kā cilvēka dzīvotgriba, bailes no nāves, cilvēka fizisko spēju robeža ar ko daudz kārt var izskaidrot Staļina un viņa rokaspuišu nāvei nolemto rīcību – atzīšanos darbos, kurus tie nebija pastrādājuši, biedru apmelošanā utt.
Darbā maz uzsvērta Staļina divkosība. Viņa nelietību veikla maskēšana. Staļins nosodīja paša iecerēto nelietību izpildītājus, rīkoja pārdomātas „izrādes”, kuras jauca prātus gan Padomju Savienības iedzīvotājiem, gan ārzemniekiem. Tāpēc vēl šodien daudziem Staļins šķiet atdarināšanas cienīgs varonis.

Autora komentārsAtvērt
Atlants