Lielais mēris - būtiskas klimata izmaiņas, kas izraisīja badu, kā rezultātā cilvēki tika novārdzināti. Dzima fiziski vārga un pret slimībām uzņēmīga paaudze.
Ap 1347.gadu Eiropu piemeklēja buboņu un plaušu mēra epidēmija.
Melnā nāves izcelšanās vieta visticamāk bija centrālā Āzija, no kurienes uz Krimu to nejauši atveduši tatāri. No Krimas slimību uz Eiropu pārveduši itāļu tirgotāji.
Dienvideiropā un Rietumeiropā bojā gāja aptuveni viena trešdaļa iedzīvotāju (20 milj.cilvēku).
Vietām izmira veseli ciemi un novadi.
Pēc 1350. gada Eiropas kultūra ar vien vairāk pievērsās nāves tematikai, valdīja pesimisms.
Melnā nāve noveda pie neticības baznīcas amatpersonām, kuras nespēja izpildīt savus solījumus izdziedēt slimos un padzīt slimību. Viena no populārākajām mēra cēloņu teorijām bija teorijas bija Dieva sods. Tas vēl vairāk palielināja nepatiku pret baznīcu.
Melnā nāve Rietumeiropā izraisīja arī galēju uzskatu rašanos - reliģisko ekstrēmismu un ksenofobiju. Sabiedrībā pieauga interese par alternatīvām reliģijas formām.
Daudzviet par mēra vaininiekiem tika uzskatīti ebreji.…
