Latvijas ekonomiskās struktūras uzbūvi un veidošanos lielā mērā noteica valsts vēsturiskā gaita. Lielu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pirmā neatkarības pastāvēšanas laikā sniedza strauja industrializācija un sociālie pārkārtojumi, kas norisinājās Krievijas impērijā. Balstoties uz Kinga-Ķēniņa grāmatā „Three Investments Essential to Latvian Development” paustu informāciju par Latvijas ekonomikas attīstību, vēsturiski tā tiek iedalīta trijos posmos: pirmais ir kooperatīvā un konkurences industrija, multi-nacionālā sabiedrība1. Tas ir laiks, kad Latvija atradās Krievijas impērijas sastāvā. Tā laika Rīgā tika ražotas lidmašīnas, automašīnas, dzelzceļa tehnika un citi smagās rūpniecības preces. Šie laiki beidza pastāvēt līdz ar Pirmo Pasaules karu, kad vairums rūpnieciskās tehnikas bija evakuēts uz Krieviju. Tomēr tas iezīmēja jauno posmu Latvijas ekonomikas vēsturē. Ar ierobežotiem resursiem un uz tā bāzes, ka ekonomika bija orientēta uz ģimenes saimniecībām, Latvija īsā laikā bija sasniegusi augstāku dzīves līmeni nekā Somijā2, lielāko studentu skaitu Eiropā, bet jau otro reizi beigas ekonomiskajam uzplaukumam atkal pielika karš. Latvijā sākās jauns attīstības posms, kas pieņēma pilnīgi jaunu bāzi. Tas balstījās uz valsts saimniecības socializēšanās, strauju industrializāciju, ko baroja no PSRS importētās izejvielas un darbaspēks. Attiecīgi neilgā laikā valstij izdevās atjaunoties no kara postījumiem un sākt celt komunismu.…
