Prakses atskaite (sociālais dienests)

5.3.Pašvērtējums
Ar iestādes darba specifiku esmu iepazinusies. Uzzināju sociālā dienesta funkcijas, uzdevumus, darba organizāciju un citu sev interesējošu informāciju. Sociālā darbinieka darbs tika apzinīgi un uzmanīgi vērots, pievēršot uzmanību viņa darba metodēm, uzdevumiem un pienākumiem. Uzturējos blakus gan tikšanās reizēs ar klientiem, gan izbraukumos, gan apsekošanā. Jautājumi sociālajam darbiniekam tika uzdoti nekautrējoties, arī intervija ir atspoguļota rakstiski. Uzskatu, ka mana profesionālā izaugsme un radošā darbība ir pilnveidota, tādejādi iecerētais ir realizējies.
Izdevās uzzināt ar ko nodarbojas sociālais dienests, jo agrāk informācija bija tikai virspusēja. Beidzot, redzēju kā reāli izskatās sociālā darbinieka darbs. Tagad ir ieskats nākotnē, jo agrāk tas tika lasīts un runāts tikai teorētiski. Izdevās redzēt darbu arī no noslogotās, bīstamās, nepateicīgās puses, kas ikdienā nemaz nav pamanāms. Esmu apmierināta ar izvēlēto prakses vietu, jo kolektīvs un atmosfēra, kurā uzturējos bija patīkama, viesmīlīga, saprotoša un izpalīdzīga, kas ļāva justies drošāk. Arī izdevās atrasties konsultācijās, darbā ar klientiem, kad varēju redzēt kā sociālais darbinieks tiek galā ar bērna izraisītām problēmām, izmantojot savas darba metodes.
Sapratu, ka liela uzmanība ir jāpievērš psiholoģiskākiem priekšmetiem, kas ļauj labāk iepazīt cilvēka būtību. Neesmu vīlusies savā izvēlē, jo sapratu, ka sociālā darbinieka darbs sabiedrībā ir nepieciešams un noderīgs. Iedomājos, ka pievērsīšu lielāku uzmanību metodēm, kas palīdzot citiem, neļauj izzust pašam un nepieļautu „sadegšanu”.
Ar lielāko prieku vēl turpinātu piedalīties praksē. Gribētu arī pildīt kādus pienākumus, palīdzēt, braukt izbraukumos, strādāt ar klientiem, mēģināt atrisināt viņu problēmas, vērot panākumus darbā.
Man atliek mācīties, pilnveidot savas zināšanas, izglītoties sociālās rehabilitācijas jomā, jot as ir tikai sākums. Darbs nav viegls un bez zināšanām un pieredzes strādāt būs grūti.
Šķēršļi un problēmas radušās nebija. Ja nu vienīgi jāpievērš uzmanība sociālā darbinieka atalgojumam, kas ir problēma un transporta problēmām, jo teritorija ir liela un izbraukāt visur nav iespējams, jo transports ir jānodod pašvaldībai.
Uzskatu, ka prakse ir izdevusies, arī savādāk neko nedarītu. Klausījos un vēroju uzmanīgi, ko vajadzēja uzzināju, tāpēc, turpmāk, ar lielu interesi un prieku iešu uz praksi.
…