Būt par cilvēku ir grūti, jo ir kas tāds, kas liek ilgoties un dzīvot citādāk, nekā to gribētu mītošais savtīgums. Tomēr tie, kuri kaut reizi mūžā nojautuši, ko nozīmē būt cilvēkam, cenšas veidot un attīstīt sevi, lai padarītu pasauli gaišāku, labestīgāku, taisnīgāku, miera, labklājības un mīlestības pilnu.
Pasaule ir arī mājas, kuras dažkārt cilvēks iznīcina ar savu vienaldzīgo vai naida pilno attieksmi pret dabu un apkārtejiem cilvēkiem. Cilvēks veido gan savu iekšējo jūtu un pārdzīvojumu pasauli, gan ārpasauli, kuru redz apkartējie cilvēki. Ja cilvēka spēkos nav pārveidot pasauli, tad noteikti var veidot sevi un savu attieksmi pret apkārtējiem, jo izvēle ir katra rokās. Cilvēka negatīvā izturēšanās pret citiem var kādreiz vērsties pret pasu darītāju, jo neviens nespēj zināt, ko mēs piedzīvosim nākotnē.
…
