Savā referātā izvēlējos Platona darbu “ Menons” , jo mani uzskati kaut kādā veidā līdzinās senā domātāja uzskatiem, un tādēļ radās interese iepazīties ar , kādu no viņa darbiem, lai izprastu kā toreiz domāja gudrie Senajā Grieķijā. Interese radās arī tādēļ, ka Platons filozofiskajiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu, pēc kā arī es esmu centusies vadīties,: filozofēt viņa izpratnē nozīmē –tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus. Platonam filozofija saplūst ar pašu dzīvi, tās virzība uz gaismu un patiesību. Ja visi cilvēki centīsies tapt labāki, tad arī pasaulē esošais ļaunums izlīdzināsies un kļūs vieglāk dzīvot. Nebūs jābaidās par bērniem, kuri vakaros aizkavējušies kaut kur ciemos, nāks pa tumsu mājās, nebūs jāsēro par draugiem, kuri negadījuma pēc aizgājušie bojā, kāda slikta cilvēka dēļ utt Platona uztverē dvēsele ir daudz svarīgāka nekā miesa. Mūsu fiziskajai esamībai ir jābūt pakļautai dvēseles kontrolei. Dvēsele ir mūžīga , bet tā ieslīgst matērijā un līdz ar to rodas ļaunums. Mums zūd gan pareizās zināšanas, gan arī prāta vadošo lomu pārņem citi spēki. Platons tic dvēseles nemirstībai, varbūt arī atdzimšanai.…
