-
Prognozēšana uzņēmējdarbībā, etapi, principi un metodes
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Prognozēšanas uzdevumi un nozīme lēmumu pieņemšanā | 4 |
| 2. | Prognozēšanas etapi, principi un prognožu klasifikācija | 6 |
| 1.1. | Prognožu izstrādāšanas principi | 6 |
| 1.2. | Prognožu klasifikācija | 7 |
| 3. | Prognozēšanas metodes, metožu izvēlē un prognožu kvalitāte | 9 |
| 1.3. | Prognozēšanas metodes | 9 |
| 1.3.1. | Eksperta vērtējumu metodes | 9 |
| 1.3.2. | Analoģiju metodes | 10 |
| 1.3.3. | Ekstrarpolācijas metožu | 10 |
| 1.3.4. | Modelēšanas metodes | 10 |
| 1.3.5. | Ekonomiski-matemātiskās metodes | 11 |
| 1.3.6. | Ekonomiski analītiskās metodes | 11 |
| 1.4. | Metožu izvēle | 11 |
| 1.5. | Prognožu kvalitēte | 12 |
| 4. | Prognozēšanas darba uzdevums | 13 |
| 5. | Izmantotā literatūra | 14 |
1.Prognozēšanas uzdevumi un nozīme lēmumu pieņemšanā
Prognozēšanas kursa priekšmets ir:
likumsakarību,
varbūtējo situāciju prognozēšanas metodes,
perspektīvo problēmu, pretrunu,
attīstības mērķu noteikšana un pētīšana
un, pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem, optimālu lēmumu pieņemšana, vadot sociāli ekonomisko procesu attīstību.
Prognostika kā zinātnes nozare radusies salīdzinoši nesen, taču, neskatoties uz to, šodien nevar atrast tādu mūsu dzīves sfēru, kurā nepielietotu prognostikas rezultātus. Pirmkārt, šīs zinātnes nozares straujā attīstība izskaidrojama ar laika gaitā uzkrāto vēsturisko cilvēces pieredzi intuitīvajā paredzēšanā. Otrkārt, prognostikas attīstību sekmē zinātniski pamatotu prognožu nepieciešamība, plānojot un projektējot jebkura sociāli ekonomiska procesa attīstību.1
Prognozēšana ir plašs jēdziens, kas aptver visu prognožu izstrādāšanas procesu. Prognoze ir zinātniski un praktiski pamatots spriedums par pētāmā objekta iespējamiem stāvokļiem nākotnē, par to sasniegšanas alternatīvajiem ceļiem un termiņiem.
Nereti lēmumu pieņēmēji izvairās no prognozēšanas, uzskatot, ka personiskā pieredze vai arī augstāk stāvošs vadītājs «pateiks priekšā», kādu lēmumu pieņemt. Šī izvairīšanās ir saistīta arī ar «bailēm» no «sarežģītajām» prognozēšanas metodēm, kam par iemeslu visbiežāk ir izglītības trūkums un bezatbildība par lēmumu pieņemšanu ar negatīvām sociālām, ekonomiskām un ekoloģiskām sekām. Prognozēšanas noliegšana galvenokārt saistīta ar divu diametrāli pretēju uzskatu eksistenci. Vieni uzskata — «viss arī turpmāk ies pa vecam», otri — attīstību ietekmē tik daudz nejaušu faktoru, ka nākotni nav iespējams paredzēt. Abi uzskati noved pie attīstības stratēģijas un taktikas trūkuma, biežas nepamatotu lēmumu maiņas, kampaņveidīgiem pasākumiem, pretrunīgu un sasteigtu lēmumu pieņemšanas.…
