Šajā grāmatā savdabīgi man likās bieži pieminētā Briķes saikne ar viņas nozīmīgāko režisoru Kroderu. Pat virsraksts izceļ, ka Indra Briķe ir Krodera aktrise. Tieši šis režisors ir iedevis viņai aktiermākslas pamatu un aizsācis viņas spīdošu karjeru. Grāmatas beigās Indra pati atzina, ka Kroders ir bijis viņas mūža mīlestība, pat ja to nav izdevies realizēt dzīvē. Grāmatas lasīšanas laikā mani nepameta doma, vai Briķe būtu tik pat slavena, ja nebūtu šis cilvēks viņas dzīvē. Šis citāts atspoguļoja manus minējumus : „Tagad, kad tā uzvara ir notikusi, man nav ne mazāko šaubu, ka tā nevarēja nenotikt. Kāpēc tāda pārliecība? Tāpēc, ka katrs tā nevar uzvarēt. Tāpēc, ka Indra Briķe ir dzimusi aktrise un talantīgiem cilvēkiem vienmēr atrodas vieta. ‘’
Tāpat interesanti man likās arī tas, cik ļoti intensīvas jūtas aktieris spēj izjust uz skatuves un pret saviem kolēģiem : „Savās lomās faktiski spēlējām paši sevi un atcerējāmies jaunību, kādi tolaik bijām. Katra izrāde mums aizgāja kā mīlestības apliecinājums. Es atzinos mīlesībā viņiem un viņi man.’’
Kopumā šī grāmata mani ļoti iedvesmoja. …
