Vārds „filozofija” ir grieķu izcelsmes (philosophia; sophia – gudrība, zināšana; philein – mīlēt). Filozofiju nebūtu pareizi uzskatīt tikai par sengrieķu un līdz ar to – eiropeiskās kultūras fenomenu. Senā Indija un senā Ķīna var pretendēt uz filozofijas dzimšanas statusu. Filozofija izaug no cilvēka dabiskās tieksmes izprast pasauli un savu vietu tajā, skaidrībā par mūžīgajiem cilvēka eksistences jautājumiem. Filozofiju varētu raksturot kā īpašu pasaules izzināšanas formu.[1; 9 lpp.]
Filozofija eksistē neatkarīgi no vērtējumiem dažādos laikmetos. Filozofijas vēsture ir ne tikai filozofijas vēsturiskās funkcionēšanas metodoloģija, bet arī noteikta laikmeta un noteikta pētnieka filozofiskā pašapziņa.[1; 15 lpp.]
Filozofiskās mācības, kuru ietekmes iesniedzas gadsimtos, parasti balstās uz iepriekšējām filozofijām un iedibina filozofisko vērtību jaunu orientāciju.[1; 19 lpp.]
Darba uzdevumi ir apskatīt antīkās un klasiskās sengrieķu filozofijas gaitas, apskatīt Sokrata dzīves gājumu, filozofiskos sasniegumus, domu graudus un izteicienus tajā, kā arī aplūkot ko Sokrats ir atstājis aiz sevis, proti, kādus mācekļus apmācījis un ko tiem dzīves laikā dāvājis.…
