Jauniešu vecumposms

Kopsavilkums
1. Būtiskākās pusaudžu psihiskās attīstības īpatnības ir fizioloģiskās izmaiņas, kuras ietekmē arī psihiskās izpausmes — dzimumhormonu daudzums asinīs, seksuālās nobriešanas pazīmes, ārējā izskata izmaiņas. Izmaiņas uzvedībā - emancipācijas tieksmes, opozīcija pieaugušajiem, negatīvisms, "morālais relatīvisms", autoritāšu maiņa no pieaugušajiem uz vienaudžiem, pašapliecināšanās vajadzības, pretenziju līmeņa paaugstināšanas, infantilisms un emocionālas kompensācijas reakcijas.
• Fizioloģiskajā attīstībā raksturīgi, ka organisma dažādas
funkcionālās sistēmas attīstās nevienmērīgi, fizioloģiskā attīstība apsteidz sociālā brieduma attīstību.
• Pusaudža darbību skolā raksturo mācības un saskarsme ar vienaudžiem un skolotājiem.
• Jaunveidojumi kognitīvajā attīstībā - abstraktās domāšanas izveidošanās, loģisko domāšanas operāciju nozīmes pieaugums iegaumēšanā un reproducēšanā, pašvērtējuma kā darbības motivācijas nozīmes pieaugums, vairāk patīk izvirzīt savas hipotēzes nekā atkārtot etalonus.
• Vienaudžu grupa kļūst par pusaudža personības attīstības, mācību darba, pašvērtējuma korekcijas galveno avotu.
• Pusaudžu problemātiskas uzvedības iemesls ir zems pašvērtējums, ko pusaudži kompensē ar izaicinošu, uzmanību piesaistošu uzvedību. Domas par sevi nosaka pusaudža saskarsmes stilu.
• Pieaugušo tradicionālās kļūdas attiecībās ar pusaudžiem ir nepareizas taktikas izvēle — vai nu galējs autoritārisms, vai liberālisms (pieļāvīgums).
• Pusaudža attiecības ar pieaugušajiem saasinātas tajos
gadījumos, kad pieļautas kādas kļūdas attiecībās ar bērnu
iepriekšējos attīstības periodos - vai nu pārāk sīkumaina aizbildniecība un kontrole, vai vienaldzība un brutalitāte.
• Pusaudža vecumā izpaužas cilvēka identitāte vai tās meklējumi, sociālās lomas meklējumi un tās atrašana vai neatrašana.

…