SECINĀJUMI
Pirmo divu nedēļu ierakstos anonīmā autore reizēm izteica tādus kā kopsavilkumus, tomēr galvenokārt tie bija kā izteikts prieks, par to, ka viņa joprojām ir dzīva, kaut nosacītā drošībā un paēdusi, vai pašas nicinājums pret sevi un savu apgānīto ķermeni. Tomēr, kā jau vairākkārt uzsvērts darba gaitā, autores aprakstītais jebkurā gadījumā, kaut tas nav zinātnisks darbs, ir izcils materiāls vēsturniekiem analīzei, jo, lai gan dienasgrāmatas ierakstus nevar uzskatīt par kaut ko novatorisku, tie jebkurā gadījumā ir unikāli. Autore, būdama gudra un apķērīga sieviete, ir spējusi cīnīties par savu eksistenci un drošību, un tas ir apbrīnojami, ka viņa ir spējusi to visu pierakstīt dienasgrāmatā, nenoklusējot reālo situāciju. Protams, bija aspekti, par kuriem viņa runāja vairāk, tomēr ir apsveicami, ka viņas sniegtais ieskats ir bijis tik visaptverošs, ka viņa rakstījusi par praktiski visu piedzīvoto, kas vēl šodien kalpo kā svarīgs vēsturisks dokuments par Berlīnes iedzīvotāju ikdienu 1945. gada pavasarī.
Darbā netika pamanītas kādas būtiskas kļūdas vai pretrunas.
…
