Konrāds Ķeizers - Eleonoras gados viņš bija tērpies ar smalku elegances izjūtu ap kaklu viņam bija apsiets purpura lakatiņš, viņam apkārt bija mierīga un nosvērta aura. Viņa acis skatoties uz Eleonoru pildijās skumjām. Viņam bija jauka zema balss. Viņa elegantās kurpes klusi čīkstēja. Viņš bija pārticis labi audzināts bērns.
Uga Todhauzens - Viņa skaistums, lielais izmeklēti ģērbtais stāvs smaržoja pēc dārgas tīrības, viņam bija mazliet sprogaini mati vaska krāsā, kas bija spoži izmazgāti, mirdzinājās uz muguras saņemtā astē. Viņam nekad nešķita ka ir pēdējais brīdis kaut ko darīt.Viņš neticēja pasaules galam un sapņiem, viņš ticēja tikai tik daudz , cik tie norādīja uz kautko pavisam īpašu. Viņi abi ar māti ienīda Eleonoru, katrs kā mācēdami katrs savādāk bet ļoti stipri.
…
