1.Mitoloģijas pirmsākumi.
Senās Romas mitoloģijai ir senas saknes, bet par senāko posmu ir grūti spriest. Avotos ir atspoguļoti vēlākie laiki, kas ir 1.gs. p.m.ē. līdz 4.gs. Romiešiem vienmēr ir eksistējoši dievi, bet tie ir mainījušies. Par pirmajām liecībām romiešu mitoloģijā var uzskatīt izrakumos atrastās māla figūras. Kā jau daudzās pagānu reliģijās, romiešiem bija daudzdievība. Viņi pielūdza dabas stihijas un ticēja gariem. Sākumā viņu dievi bija bezpersoniskas, bet vēlāk parādījās personificēti dievi ar cilvēku izskatiem. Pirms Roma tika apvienota kā viena valsts, katrai ciltij bija savi dievi. Piemēram, sabīņiem bija Kvirīns, latīņiem - Marss un Jupiters, kuri vēlāk kļuva par vieniem no galvenajiem apvienotās valsts dieviem. Tika pielūgti arī senču gari, kuri sargāja savus dzīvos radiniekus. Māju un ģimeni sargāja labie gari jeb penāti, bet ģimeni ārpus mājas – lari. Par dievu pielūgšanas vietu kļuva Kapitolijs, kur vēlāk tiem tika uzcelti tempļi.
2.Romiešu dievi.
Jupiters - dienas gaismas un negaisa dievs, visu dievu valdnieks. Jupiters bija zemkopības aizbildnis, viņam bija veltīti vīnogu novākšanas svētki. Jupiters ar saviem epitetiem - vislabākais, visdižākais- kļuva par Romas valsts, tās varenības dievu.…
