Kontinentālās Eiropas tiesību lokā par tiesību avotiem tiek atzīti likumi, vispārējie tiesību principi, tiesu judikatūra, tiesību doktrīna un paražu tiesības. Tie tiek iedalīti vadoties pēc vadoties pēc nominitavitātes principa, jo ir daļa, kas satur vispārsaistošas tiesību normas, bet ir daļa, kas nesatur1. Ar tiesību avotu saprot faktorus, kas nosaka tiesību rašanos, attīstību un norietu. Iekšējos tiesību izziņas avotus jebšu tiesiska rakstura pārdzīvojumus un emocijas. Tiesību izziņas avotus kā objektus, no kā var iegūt zināšanas par tiesību normām, tādus kā tiesību pieminekļus un spēkā neesošus normatīvos juridiskos aktus, autoritatīvu tiesību zinātnieku darbus u.c.. Būtībā tiesību avots ir veids, kā noteikums iegūst tiesību normas kvalitāti2. Legālie tiesību avoti tiek fiksēti likumā un, lemjot jautājumu ir izmantojami tādā secībā, kā to paredzējis likumdevējs3. Fakultatīvie tiesību avoti ir tie, kuru izmantošanu likums nereglamentē4.…
