Pēc sniegtajiem citātiem vēlos izvērst pārdomas par to kurš no ūdens piesārņojuma veidiem ir pats nepieņemamākais un kā mēs ikdienas gaitās to varētu novērst ar saviem spēkiem. Vispirms aplūkosim ķīmisko piesārņojumu.
Lielākoties Latvijā mēs dzirdam par ķīmiskiem piesārņojumiem ko novēro notiekot kādai naftas noplūde Būtiņģē, vai arī Baltkrievijā, kas pa Daugavu piesārņojumu atnes līdz mums. Tajos gadījumos, kad avārija notiek Baltkrievijā vai citviet uz upēm mēs skaidri zinām par to, ka piesārņojums virzīsies uz jūru vai citu lielu ūdens tilpni, ja vien tas netiks efektīvi apturēts. Bet diezin vai tas ir tik vienkārši izdarāms. Kā zināms piesārņojumam plūstot pa upi, skar tās gultni, tās krasti un grunts to uzsūc un pēc tam pakāpeniski izskalo laika gaitā, sajaucoties ar upē plūstošo ūdeni. Un vēl joprojām Latvijā pastāv vietas kur dzeramais ūdens tiek iegūts no Daugavas – Rīga. Pagājušā gadā Baltkrievijā notikušā naftas vada avārijas dēļ Daugavā nokļuva dīzeļdegviela, kas sasniedza arī mūsu valsts teritoriju.…
