No visām debess parādībām cilvēkus kopš seniem laikiem viskairāk biedējuši Saules un Mēness aptumsumi, bet mēs dzīvojam mūsdienu pasaulē un mēness un saules aptumsumi vairs nav nekas neparasts.
Aptumsums. Aptumsums notiek tikai tad, ja visi trīs debess ķermeņi: Mēness, Zeme un Saule atrodas tieši vai gandrīz tieši uz vienas līnijas. Aptumsumi nenotiek katrā jaunmēness un pilnmēness fāzē. Visbiežāk gada laikā notiek 2-3 saules aptumsumi, un 1-2 mēness aptumsumi. Jau senatnē astronomi bija ievērojuši, likumsakarību t.i. ka aptumsumi ik pēc 18 gadiem un 11 dienām atkārtojas. Aptumsumu atkārtošanās periodu sauc par sarosu. Sarosa laikā notiek apmēram 70 aptumsumi, no kuriem notiek 42-43 saules aptumsumi un 28 mēness aptumsumi . Nākamajā sarosā aptumsumu secība ir tāda pati, tomēr šie aptumsumi redzami citās vietās. Pēc 3 sarosiem aptumsumi notiek gandrīz tajās pašās vietās. Šo likumsakarību senatnē to izmantoja arī savtīgiem mērķiem. Senatnē lielākā daļa astronomu bija priesteri. Iemācījušie pareģot aptumsumus, priesteri izlietoja savas zināšanas reliģijas labā. Viņi mānija tautu, apgalvodami, ka par aptumsumu tuvošanos viņiem paziņojuši paši dievi. Tā viņi attīstīja reliģisko māņticību.
…
