Strādniekiem bija ļoti slikti darba apstākļi, cilvēki dzīvoja pagrabos bez mēbelēm un labierīcībām un tautai nebija tiesību vēlēt un piedalīties politikā. Viss šis latviešu cilvēkus nospieda, radīja nepatīkamu saspringumu un nemierus to vidū. Pilsētnieki organizēja mītiņus, streikus, demonstrācijas, savukārt laukos dzīvojošie spēra radikālākus soļus, piemēram, dedzināja muižkungu muižas, izcirta mežus un vēl daudzos veidos centās iespaidot varu.
Vācu muižnieki bija pārbijušies un rakstīja vēstules augstākai varai, ar lūgumiem pildīt revolucionāru prasības. Bet cara valdība neuzklausīja muižnieku lūgumus un sāka revolucionāru apspiešanu. Lai apspiestu revolūciju, Latvijas teritorijā izsludināja kara stāvokli, no Viļņas un Pēterburgas kara apgabaliem sūtīja soda ekspedīcijas, kurām bija pilnvara bez tiesas iejaukšanās izrēķināties ar revolucionāriem.…
