Sistēmiskā pieeja policijas darbinieku profesionālai sagatavošanai

Policijas darbinieku atlase
Pozitīvā virzienā mainās sabiedrības attieksme pret policiju. Tā kopumā veidojas no katra pilsoņa personīgās pieredzes saskarsmē ar jebkuru tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir griezies pie policijas darbinieka pēc padoma, palīdzības vai policijas darbinieks ir pirmais pievērsis sev uzmanību.
Šodienas kadeti būs tie, kam jārada pozitīva Policista tēls. Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka policijas pienākumi mainās līdz ar mūsu dzīves demokratizāciju. Policistam ir jābūt gatavam palīdzēt cilvēkam jebkurā dzīves situācijā, prast ar vārdiem (bez spēka pielietošanas) atrisināt dažādas situācijas. Policijai jābūt orientētai uz profesionālas palīdzības sniegšanu cilvēkiem un sagatavotai veikt darbu ar visiem iedzīvotāju slāņiem un kategorijām. Tas prasa specifisko sagatavotību, kas jāsniedz ierindas policistam jau viņa apmācības sākuma posmā. Policista darbs prasa mūsdienīgas, profesionālas un efektīvas darbības formas, kas dotu iespēju efektīvāk izmantot modernās informācijas ieguves un apstrādes un apmaiņas metodes, kas varētu tikt izmantotas cīņai ar noziedzību.
Policijas darbiniekam, kurš ikdienā strādā ar cilvēkiem un veido šo pozitīvo Policista tēlu, nepieciešamos pienākumus un uzdevumus nosaka Profesijas standarti.
Personības atbilstību prasībām, ko izvirza profesija, nevar pārbaudīt, izvērtējot vidējās izglītības dokumentus vai izpildītā testa rezultātus. Policista profesija prasa īpašu sagatavošanu, ko nav iespējams realizēt bez kadru atlases. Uzsākot dienestu policijā, katram policijas ierindas sastāva policistam jābūt ar Profesijas standartā noteiktajām zināšanām, prasmēm un iemaņām.
Vispārējās vidējās izglītības sistēmā izvēršas orientācija uz dzīvesprasmju apguves akcentēšanu, ievērojami mazinot tradicionālā zināšanu kulta īstenojumu. Tas nozīmē, ka arī arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās augstākās izglītības standartos ir jārod vieta dzīvesprasmju apguvei, paralēli profesijai nepieciešamajām prasmēm un iemaņām. Izglītības kvalitāti nosaka intelekta un morāles (mācību un audzināšanas), kā arī radošās un atpazīstošās cilvēkdarbības savstarpējā sabalansētība.
…