Manas redzes orgāni ir manas acis. Acis man sniedz lielāko daļu ziņu par apkārtējo pasauli. Saredzot kādu priekšmetu es to iepazīstu, skatoties uz tuviem un tāliem priekšmetiem, rodas attāluma sajūta. Ar redzi es uztveru to, ka dzīvoju telpā, kurai ir trīs izmēri - garums, platums un augstums.
Interesanti, ka cilvēks vidēji redz 160 krāsas. Jādomā, vai tas ir daudz vai maz? Laikam jau daudz, vismaz man ar to pietiek, bet nekādi nevaru samierinātie, ka mana redze ir tik lēna. Kā tur īsti bija – es neredzu katru 24 kadru – un šādi mani var kaut kādā veidā, zemapziņā ietekmēt? Nē, es neesmu gatava, ka kāds, man nezinot un nemanot, liek man vēl kaut ko darīt, piemēram, pirkt “Coca-Colu”.
Par aci galvenokārt domā tikai acābola dēļ, taču acij bez acābola ir vēl palīgdaļas, kas aizsargā aci un arī veido tās kustības aparātu. Acābols ir īstais redzēšanas nodrošinātājs un tā lielāko daļu aizņem stiklveida ķermenis, kas ir recekļaina masa, ko apņem ļoti neizturīgs apvalks. Vai ar manu acābolu un apvalku viss ir kārtībā?
Ārsts man ir izrakstījis briļļu recepti tālumam ar –1,0 un –1,25 lieliem rādītājiem, un ar šādām brillēm staigāju jau vairāk kā gadu.…
