Ražotājspēku attīstība pakāpeniski noveda pie preču – naudas attiecību straujākas paplašināšanās. Tirgotājiem paplašinot savus tirdzniecības kontaktus radās priekšnoteikumi lielo ģeogrāfisko atklājumu izdarīšanai.
Radās ideja, ka nepieciešams papildināt dārgmetālu krājumus nodibināt ciešākus politiskos un ekonomiskos sakarus ar Austrumu zemēm un nostiprināties Baltijas jūras piekrastē Livonijā. Šajā nolūkā katoļu baznīca un lielie feodāļi ar kristīgās reliģijas izplatīšanas ieganstu organizēja krusta karus. Tie notika no 11. līdz 13. gs. To cēloņi bija:
lielo feodāļu – ķeizaru, karaļu u.tml. vēlme sagrābt jaunas teritorijas, lai dibinātu jaunas feodālās valstis, kas maksātu nodokļus;
vidējo feodāļu vēlme iegūt jaunas zemes ar dzimtcilvēkiem;
Venēcijas un Dženovas pilsētu vadības cerēja šādā veidā tikt vaļā no arābu un turku starpniecības tirdzniecībā;
katoļu baznīca cerēja paplašināt savu ietekmi un uzlikt papildu nodevas ticīgajiem šo karagājienu organizēšanai.…
