Svīšana

Kas ir sviedri?
Sviedri – sviedru dziedzeru sekrēts; bezkrāsains šķidrums ar vāji skābu reakciju, satur: 98-99% ūdens,
sāļus, it sevišķi vārāmo sāli (apm. 0.3%), arī urīnvielu (apm. 0.1%),
urīnskābi,
gaistošās taukstābes,
holesterīnu u.c.
Sviedros ir visas tās pašas kristāliskās vielas, kas asins plazmā, tikai vājākā koncentrācijā. Ar sviedriem izdalās daudz tādu vielu, ko izvada arī nieres, tāpēc, ja nieru saslimšanas dēļ samazinās urīna izdalīšanās, sviedros ir vairāk vielmaiņas produktu (urīnviela, urīnskābe u.c.).
Smaga fiziskā darba laikā sviedros parādās pienskābe. Jo vairak sviedri izdalās, jo mazāk tajos sausnes. Sviedri uz ādas sajaucas ar blakus esošo tauku dziedzeru sekrētu. Skābes,ko satur sviedri, sašķeļ taukus – rodas taukskābes, kas dod sviedru raksturīgo nepatīkamo smaku. Pastiprināta sviedru izdalīšanās ir svīšana.
Sviedru nozīme:
1. Ar sviedru palīdzību organisms atbrīvojas no vielmaiņas gala produktiem;
2. Ar svīšanu tiek uzturēts asiņu osmotiskais spiediens ( attiecība starp sāļiem un ūdeni), jo organismu atstāj liekais ūdens sāļi;
3. Piedalās termoregulācijā – sviedriem iztvaikojot, organisms atdod siltumu.
Kas ir svīšana?
Svīšana ir sviedru izvadīšana no sviedru dziedzeriem uz ādas. Šiedziedzeri atrodas zemādā, visvairāk to ir uz plaukstām, pēdām, padusēs un cirkšņos.
Svīšana ir organisma normāla reakcija uz ķermeņa temperatūras paaugstināšanos.
Sviedru dziedzerus inervē simpātiskā nervu sistēma, tāpēc pastiprināta svīšana notiek daudzos emocionālos stāvokļos, kuros palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte, piemēram, bailēs, dusmās, sāpēs.…