Straumēnu garīgais spēks meklējams atziņā – vairāk smaidu, mazāk vainošanas. Šī atziņa izpaudās itvisur – gan čigānu zagšanas uztverē, gan milzu plūdu vai nežēlīgā puteņa laikā. Ļaudis dzīvoja pēc principa, ka dzīvnieks vienādi paliks, kāds ir, bet cilvēks neturot ļaunu prātu, kļūs tikai labāks. Mūsu laikos piedošana un priecāšanās par dzīves sīkumiem ir kaut kur pazudusi. Mēs labāk nemitīgi uztraucamies un dusmojamies uz visu pasauli. Žēl, ka cilvēki reti kad spēj savcilkt lūpas smaidā un pateikt saulainu vārdu kaimiņam.
Senajiem latviešiem kultūra un visas darbības tika balstītas uz iepriekšējo pieredzi un tradīcijām, atšķirībā no mūsdienu cilvēkiem, kas tiecas tikai uz kaut ko jaunu, nebijušu un nepiedzīvotu. …
