Minnezengeri – mīlas dziedoņi, attīstījusies zem franču trubadūru ietekmēm, bet radusies neatkarīgi. Uzplaukums 13.gs. Paši rada un izpilda dziesmas. Intīmāka, vēl tuvāka tautas mākslai. Sievietes kults šķīstāks. (Vōlframs fon Ešenbacks, Valters fon der Fogelveide, Gotfrīds fon Strasburgs, Ulrichs fon Lichtenšteins, Heinrichs fon Oftendingens.
Svarīgākais avots – Jēnas Rokraksts., kurā ir vairāk nekā 100 dziesmu kopā ar melodijām
Meistardziedoņi – stingri mākslas likumu rāmji („tabulātūras”), ko izmācīja īpašās skolās. Pedantiskāka, saistītāka, nekā spontākā minnezengera dziesma. Jāiziet pakāpes – māceklis, dziedonis, dzejnieks, meistara gadi. Kulminācija 16.gs. Savas melodijas sauca par toņiem. Diezgan vienmuļi dziedājumi. Cildens, mazliet gregoriāniskajam korālim līdzīgs raksturs, melōdiju mēdz izrotāt koloratūrām. Teksti ir bijuši laicīgi un garīgi. (Hanss Zakss)
…
