Birokrātija, pašvaldības, pašvaldības Latvijā, parlamentārisms, prezidentālisms, pusprezidentālisms

Birokrātija
Izcelsme – franču val. bureau – ‘rakstāmgalds’ vai burtiski – ‘brūns audums rakstāmgalda apklāšanai’; grieķu val. kratos – ‘spēks, vara’.
1. Ierēdņu īstenotas pārvaldības sistēma.
2. Pārvaldības sistēma, kur izpildvaras centrs ir atrauts no tautas un ierēdņi stāv pāri pilsoņiem.
3. Ierēdņu kopums pārvaldības sistēmā.
4. Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.

Birokrātija ir efektīvs pārvaldes aparāts – ierēdņu korpuss – jebkādas politikas īstenošanai.

Birokrātijas nepieciešamību nosaka mūsdienu sabiedrību lielais mērogs un sarežģītā uzbūve. Noteicošais, protams, ir nevis valsts lielums, bet daudzveidīgās un sarežģītās politiskās attiecības un valsts funkcijas, kas ir pārsniegušas kādreizējās vienkāršās pārvaldes funkcijas – aizsardzību pret ārējiem ienaidniekiem un nodokļu iekasēšanu.
Ierēdniecība jeb birokrātija jau sen ir kļuvusi par īpašu profesiju. Tās rašanās un attīstība balstās uz to pašu darba dalīšanas principu, kas ir veicinājis cilvēces ekonomisko un sociālo attīstību kopš senākajiem laikiem.
Eiropas lielvalstu monarhi 17. un 18. gadsimtā, it īpaši – Luijs XIV Francijā, ieviesa ministriju un departamentu sistēmu, kurā katrs ierēdnis atbildēja par savu jomu. Mūsdienām raksturīgus apmērus birokrātija sasniedza 19. gadsimta beigās, sevišķi Vācijas un Krievijas impērijā.
Birokrātija nodarbojas ar jebkuru pārvaldi jeb administrāciju. Katra organizācija, ne tikai valsts, bet arī privāts uzņēmums, prasa īpašus cilvēkus, kuri spēj vadīt un organizēt. Tāpēc ir jāšķir valsts birokrātija jeb ierēdniecība un birokrātija.
Birokrātija sastāv no kādu jomu pārzinošiem speciālistiem, kuri ir organizēti tā, lai katrs var veikt noteiktu funkciju. Tā ir hierarhiska: zemāka līmeņa speciālisti, kuri katrs atbild par kādu noteiktu funkciju, ir pakļauti augstāka līmeņa vadītājiem, kuri vada šo speciālistu darbu pēc kopēja plāna un ir atbildīgi vēl augstākiem vadītājiem. Lai plānveidīgi vadītu daudzu desmitu speciālistu darbu, ir jāizstrādā precīzs un konkrēts darba plāns un kārtība un jāievēro disciplīna. Tāpēc birokrātu darba uzdevumi un kārtība ir stingri reglamentēta, un tas ir radījis priekšstatu par tā saukto „birokrātisko darba stilu”. Tas tomēr ir vienīgais veids, kā nodrošināt pārbaudāmu un vadāmu valsts pārvaldi.
Alvins Toflers paredz, ka tieši birokrātija kļūs par nākotnes sabiedrības lielāko daļu un reālā vara nonāks pārvaldes speciālistu rokās.…