Sakāmvārdi un parunas pieder pie savdabīgākajiem tautas poētiskās daiļrades žanriem. Savdabība saskatāma gan to saturā un formā, gan funkcionēšanas apstākļos un sabiedriskajā nozīmībā. Sakāmvārdos un parunās rodamas gadsimtiem ilgā tautas pieredzē izveidojušās atziņas par cilvēka raksturu, darbu, šķiru attiecībām, ētiskajām un sadzīves normām.
Formas ziņā sakāmvārdiem un parunām raksturīga gleznaina, koncentrēta izteiksme – tajos izteiktā doma parasti ietilpst viena vienkārša vai salikta teikuma apjomā.
Sakāmvārdu un parunu funkcionēšanas īpatnības ļoti cieši saistītas ar satura un formas īpatnībām. Sakāmvārdi un parunas netiek teikti, dziedāti vai stāstīti kā pārējie folkloras žanri, bet gan ievīti runā kā organiska tās sastāvdaļa.
Publicējumos parunas bieži vien nemēdz šķirt no sakāmvārdiem, attiecinot vienu vai otru nosaukumu uz abiem žanriem. Taču tie atšķiras viens no otra gan ar saturu, gan formu, gan arī ar savu īpatnējo lomu valodā.…
