Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 1.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 2.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 3.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 4.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 5.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 6.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 7.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 8.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 9.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 10.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 11.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 12.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 13.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 14.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 15.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 16.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 17.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 18.
  • Referāts 'Gerontoloģija Latvijā un pasaulē', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kas ir gerontoloģija un ko tā pēta    3
2.  Gerontopsiholoģija    4
3.  Novecošanas procesi un ietekmē    7
4.  Gerontoloģija Latvijā    8
5.  Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra    10
6.  Sociālo pakalpojumu saņemšanu regulējošie normatīvie akti un MK noteikumi    11
7.  Pensionēšanās vecuma iestāšanās un ar to saistītās problēmas    14
8.  Pensionāru priekšstats par saskarsmi un tās īpatnības    16
9.  Terminu skaidrojums    17
10.  Izmantota literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Pensionāru priekšstats par saskarsmi un tās īpatnības
Adaptīvās uzvedības prasmes ar laiku mainās, tās nosaka starp personu, vides un sabiedrības gaidas. Šo gaidu nozīme dzīves laikā mainās gan proporcionāli, gan pēc to prioritātes. Pensionāru vecumā lielākais akcents tiek likts uz saskarsmes dibināšanu ar citiem pensionāriem. Pensionāriem veidojas jauns pašapziņas līmenis, jauna vērtību sistēma, kurā parādās daļēji autoritatīvi noteiktas kategorijas ar iekšēju pieprasījumu pēc to apstiprinājuma. Pensionārs meklē saskaņas ceļus ne tikai ģimenē, bet arī plašākā vidē. Cilvēks sāk funkcionēt konkrētos apstākļos, vadoties pēc esošās vides prasībām un vienlaikus veidojot savus personīgos normatīvus, kas attiecas ne tikai uz tagadni, bet arī uz viņa turpmākajām iespējām.
Gandrīz visi pensionāri izsaka vēlmi biežāk tikties ar saviem bērniem un mazbērniem vai vienkārši būt vairāk pieņemti sabiedrībā. Tātad viņiem trūkst verbālās saskarsmes un viņi izjūt pamestību un vientulību. Parasti jaunākas paaudzes cilvēki aizbildinās ar laika trūkumu, kas viņiem liedz tikties ar vecajiem. Toties vecākiem cilvēki ir vairāk laika un viņi labprāt gribētu būt noderīgi ar savu padomu vai iemaņām, bet jaunākie bieži vien vecākos neuzskata par pietiekami spējīgiem un aktīviem, lai viņi varētu būt noderīgi. Atšķirīga ir arī dažādu paaudžu dzīves uztvere. Mūsdienās tikai retais pensionārs spēj ātri apgūt to, kā darboties ar sadzīves tehniku, kas ir gandrīz vai ikvienā mājā, bet jaunākajai paaudzei savukārt nav laika un bieži vien arī pacietības, lai vecajiem kaut ko mācītu no jauna. Iespējams, tā izpaužas pretreakcija no jaunākās paaudzes puses, kurai šķiet nepieņemama neizbēgamā novecošanās.
Saskarsmes polarizācija un materiālais nodrošinājums
Vēl viens svarīgs iemesls, kas pensionāram liedz baudīt dzīvi, izmantot daudzus piedāvātos pakalpojumus, ceļot vai darīt to, kas bija kārots iepriekšējā dzīves posmā, kad tam neatlika laika, ir materiālais nodrošinājums. Šis apstāklis daudzus pensionārus ir "nosēdinājis" mājās pie televizora un radio, viņiem nav reālu iespēju likt par sevi manīt sabiedrībā, un viņi cieš no saskarsmes trūkuma ar apkārtējiem. …

Atlants