| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Bioloģija | 3 | |
| Ārējais izskats | 3 | |
| Iekšējā uzbūve | 5 | |
| Barošanās | 6 | |
| Vairošanas | 6 | |
| Izplatība | 8 | |
| Klasifikācija | 9 | |
| Nozīme dabā | 10 | |
| Saimnieciskā nozīme | 10 | |
| Barības ķēdes | 10 | |
| Aizsardzība | 10 | |
| Izmantotie resursi | 11 |
Izplatība
Eiropas kurmis izplatīts plašā areālā Eiropas un Āzijas rietumu mērenajā joslā: no Zviedrijas dienvidiem līdz Vidusjūrai un no Atlantijas okeāna krasta, Lielbritānijas un Spānijas ziemeļiem līdz Rietumsibīrijai austrumos. Eiropā tas nav sastopams Islandē, Īrijā, Norvēģijā, Skandināvijas ziemeļos un daļā Dienvideiropas (Pireneju un Apenīnu pussalu dienviddaļās).
Kurmis mājo pļavās un ganībās, tā ir suga, kas dzīvo gan zemienēs jūras līmenī, gan augstu kalnos. Kurmim piemēroti dažādi augsnes tipi.
Eiropas kurmis ir vienīgais kurmju dzimtas pārstāvis Latvijā. Plaši izplatīts visā valsts teritorijā. Sastopams bieži. Izplatību ietekmē barības objektu daudzums un augsnes piemērotība rakšanai. Apdzīvo gan dažādus dabiskus, gan kultūrainavu biotopus, priekšroku dodot vietām, kurās ir mīksta zeme un nelīdzens reljefs. Bieži piemājo lapu koku un jauktajos mežos, birztalās, laucēs. Labprāt apmetas uz dzīvi kultivētās teritorijās: pļavās, ganībās, tīrumu malās, sakņu un augļu dārzos, apstādījumos, parkos. Reti sastopams aramzemēs, kurās tiek veikta dziļā aršana. Tikpat kā nav sastopams pārmitrās teritorijās un vietās, kur ir ļoti skāba vai sausa augsne, izvairās no smilšainām, akmeņainām teritorijām un plašiem monokultūru laukiem, jo šādās vietās pietiekamā daudzumā nedzīvo kurmju pamatbarība – sliekas.
…
