Lēdija Lavleisa toreiz rakstīja Č. Bebidžam: “Es gribu vienā no savām piezīmēm ievietot kaut ko par Bernulli skaitļiem kā piemēru tam, kā apslēpta funkcija var tikt izskaitļota ar mašīnu bez iepriekšējas aprēķināšanas ar cilvēka galvas un roku palīdzību. Atsūtiet man nepieciešamos datus un formulas.”
Č. Bebidžs atsūtīja visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā arī šo skaitļu atrašanas algoritmu, taču pieļāva tajā rupju kļūdu, kuru atrada grāfiene Lavleisa.
1843. gada 19. jūlijā viņa paziņoja Č. Bebidžam, ka patstāvīgi ir “sastādījusi operāciju sarakstu, kas katram mainīgajam izskaitļo katru koeficentu”, t. i., uzrakstījusi programmu Bernulli skaitļu aprēķināšanai – pirmo programmu skaitļojamai mašīnai.
Šī programma Č. Bebidžu sajūsmināja. Viņš uzskatīja, ka programmas apraksts ir vērts, lai kļūtu par atsevišķu rakstu, bet nevis tikai par pieticīgiem komentāriem pie tulkojuma. Tomēr lēdija Lavleisa tam nepiekrita. Kopā ar Bebidžu viņa sastādīja programmu 2 lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšanai. Jāpiebilst, ka Č. Bebidža un A. Lavleisas komentāru mantojumā ieskicēti arī tādi jēdzieni kā apakšprogramma, apakšprogrammu bibliotēka, komandu modifikācija un indeksu reģistrs, kurus sāka lietot tikai 20. gadsimta 50. gados. Jāteic, ka jēdzienu bibliotēka pirmo reizi ieviesa Bebidžs, bet programmēšanas jēdzienus darba šūna, cikls – ieteica pasaulē pirmā programmiste Ada Lavleisa.
…
