Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ievads kļūdu teorijā', 1.
  • Konspekts 'Ievads kļūdu teorijā', 2.
  • Konspekts 'Ievads kļūdu teorijā', 3.
  • Konspekts 'Ievads kļūdu teorijā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Mērīšana
Īpašības, kurām ir noteikti lielumi, sauc par fizikāliem lielumiem.
Mērīt nozīmē doto mērāmo objektu salīdzināt ar mēra vienību un uzzināt, cik reizes mēra vienība ieiet dotajā fizikālajā lielumā. Mērvienībai jābūt tāda paša veida kā mērāmajam objektam.
Ja īsto fizikālā lieluma vērtību apzīmēsim ar x, tad, izdarot mērīšanu, iegūsim mērskaitli m. Tomēr ne vienmēr iegūtais mērskaitlis atbilst patiesai fizikālā lieluma vērtībai:
[mēra vien. nos.], kur k – korekcija.
Korekcija ir skaitlis, kas jāpieskaita mērskaitlim, lai dabūtu mērījamā lieluma patieso vērtību.
Korekcijas var būt zināmas (piemēram,  iekšējo summu) un nezināmas. Nezināmu korekciju sauc par mērījuma kļūdu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants